Līdz ar Latvijas hokeja virslīgas, jeb Optibet hokeja līgas sākšanos 8. septembrī ar trīs spēlēm, beidzot ir atsācies hokejs. Faktiski, hokeja sezona sākās jau nedēļu iepriekš, 31. augustā ar HS Rīga 2002 un Venta 2002 spēli nule pārveidotajā 1. līgā, kas šajā sezonā ir zināma kā Jauniešu attīstības hokeja līga, jeb JAHL. Tam visam pa vidu protams vel ir KHL sezonas sākums, kurš protams priekš manis izraisīs lielāku interesi kā iepriekšējās pāris sezonas. Pēc manām domām šī varētu būt aizraujošākā hokeja sezona pēdējo sezonu laikā. Kapēc? Vismaz priekš manis tas varētu būt: Latvijas hokeja virslīga: Protams aktuālais jautājums protams ir, kurš būs šīs sezonas čempions. Saprotu, ka par to ir ļoti pāragri spriest, jo brīdī, kad es šo rakstu, sezonā nav aizvadīta neviena spēle. Bet šis protams ir galvenais jautājums, kaut vai pieminot faktu, ka vairāk par divām reizēm pēc kārtas par Latvijas čempioniem hokejā, atjaunotās Latvijas neatkarības laikā ir spējusi kļūt HK Rīga 2000 un tas ir iespēts 4 sezonas pēc kārtas, laika posmā no 2002.-03. gada sezonas, līdz 2006.-07. gada sezonai. Ja HK Kurbads spēs paveikt ko tādu, tas ievērības cienīgs sasniegums, bet līdz izslēgšanas spēlēm ir ļoti tālu. Latijas kausa izcīņa hokejā: Pat īsti nezinu, kā iesākt šīs rindiņas, jo viss ir ļoti labi redzams uz papīra. Kopš šī turnīra atgriezšanās 2015.-16. gada sezonā, trīs reizes ir noticis HK Mogo un HK Kurbads fināls un visas trīs reizes ir triumfējis HK Mogo. Es ļoti ceru, ka šajā sezonā plate tiks nomainīta, ja ne ar citiem finālistiem, tad vismaz ar savādāku fināla rezultātu starp nu jau ierastajiem konkurentiem. Un es ļoti ceru, ka fināls turpinās norisināties Arēnā Rīga. Jauniešu attīstības hokeja līga: Ja neskaita 2013.-14. gada sezonas LBJČH U20 vecuma grupā čempionus SK Rīga 97, tad nākošajās četrās sezonās pēc ranga un spēka 2. līmeņa hokeja čempionātā, kas bija zināmi kā 1. līga un un jau kā JAHL, tad par čempioniem katru gadu ir kļuvušas komandas ārpus Liel-Rīgas, kas priekš hokeja popularitātes "reģionos" ir ļoti lebu un jācer, ka šī tradīcija turpināsies šajā sezonā. Hokeja apmeklētība: Hokeja apmeklētības statistika 2017.-18. gada sezonā bija apbēdinoša salīdzinājumā ar trīs iepriekšējajām sezonām. Gan Virslīgas, gan 1. līgas un pat Kausa izcīņas hokejā apmeklētības rādītāji kritās kā regulārajā, tā arī izslēgšanas spēlēs. Vienīgā Virslīgas komanda, kuras apmeklējums palielinājās bija HS Rīga, 1. līgā tās bija Daugavpils, Valmiera un Venta 2002. KHL Viena no aizraujošākajām cīņām šajā KHL sezonā norisināsies neklātienē. Tā būs starp Kristeru Gudļevski (Rīgas Dinamo) un Jāni Kalniņu (Helsniku Jokerit). Jānis Kalniņš katrā no savām divām sezonām spēja tikt pie vismaz 10 uzvarām un smejaties vai nē, bet neviens cits Latvijas vārtsargs līdz šim nav spējis tik pie šāda sasnieguma KHL un pārcelšanās uz Helsinku Jokerit ir ļoti liels solis karjerā. Kristers Gudļevskis atgriežas Rīgas Dinamo sistēmā kopš 2012.-13. gada sezonas no Ziemeļamerikas un šo gadu laikā ir piedalīgies 5 spēlēs NHL, no kurām 2 bija sākumsastāvā un NHL pieredze runā pati par sevi. Vai šajā sakarā ir vel ko pieminēt? Kopš Mika Indraša pārcelšanās uz Maskavas Dinamo ir atbrīvojusies ļoti svarīga vieta komandā, kuru šajā sezonā centīsies aizstāt ar leģionāriem, bet manī bažas raisa tas vai kāds no jaunajiem vai dažiem nosacīti jaunajiem Latvijas hokejistiem spēs spert soli uz priekšu savā izaugsmē, gan rezultativitātes ziņā, gan līderības ziņā. Vai kāds no jaunajiem spēs uzņemties līdera lomu? Spēlētāju personīgā statistika: Vai Miks Indrašis spēs šajā sezonā kļūt par 4. Latvijas hokejistu, kurš sasniedz 200 gūto punktu robežu? Šobrīd (7. septembrī) Indrašim ir 188 (89+99) gūtie punkti. 100 gūto punktu robežu ir sasnieguši 11 Latvijas hokejisti, iepriekšējajā sezonā to sasniedz Georgijs Pujacs, nākošais ar 88 (33+55) gūtajiem punktiem ir Gints Meija, pēc tam seko Kristaps Sotnieks ar 79 (29+50) un pēc tam tā starpība pieaug ar vien lielāka. Skatoties uz Latvijas jaunajiem spēlētājiem un iespēto statistiku pārņem tādas nelielas skumjas, jo tas viss ir diezgan traģiski. Mēs gaidam, kādu pienesemu spēs dot Mārtiņš Dzierkals, šeit ir daži piemēri ar spēlētājiem, kuri ir atgriezušies no Ziemeļamerikas: Edgars Kulda 109 spēlēs ir spējis gūt vien 17 (8+9), 0.156 punkti spēlē; Roberts Lipsbergs 72 spēlēs ir spējis gūt vien 12 (5+7), 0.167 punkti spēlē; Ņikita Jevpalovs 46 spēlēs ir spējis gūt vien 8 (5+3), 0.174 punkti spēlē; Georgs Golovkovs 21 spēlē ir spējis gūt 3 punktus (1+2), 0.143 punkti spēlē; Rihards Bukarts 14 spēlēs ir spējis gūt 1 punktu (1+0), 0.071 punkti spēlē. Vel ir vietējie un vēl jaunie Emīls Ģēģeris, Daniels Bērziņš un ir spēlētāji, kuriem jau ir pēdējais laiks sākt gūt punktus kā Frenkam Razgalam, Oskaram Batņam. Vienīgais, kas mani priecē jauno spēlētāju sakarā ir aizsargi Kristaps Zīle un Uvis Balinskis. Spēle brīžiem nav tā labākā, bet nav daudz Latvijas jauno aizsargu, kuri spēlē augstā līmenī. Ziemeļamerika Kamēr vel neviena, ne NHL jauno spēlētāju, ne lielo komandu nometnes nemaz nav sākušās, ir grūti spriest, ko mēs varam sagaidīt. Nu labi, lielos vilcienos tas nav grūti, Rūdolfa Balcera, kā arī Teodora Bļugera debijas NHL. Piemēram, es personīgi nezinu, cik daudz Buffalo Sabres spēles es spēšu noskatīties līdz galam. Vislielākais starpsezonas pārsteigums protams bija Ņikitas Jevpalova atgriezšanās Ziemeļamerikā, konkrētāk AHL komandā Laval Rocket. Jācer vien uz to labāko.
|
Seko līdzi jaunumiem
Partneri
Saistītās lapasMainamies ar kartiņām
Atbalsti OscarsCards
Rakstu Arhīvs
February 2019
|